Mūsu senči ticēja, ka spogulis nav vienkārš priekšmets, bet gan durvis un portāls starp realitāti un mirušo valstību. Klīst vēstis ja ilgi skatīsies savā atspulgā ezera vai dīķa ūdenī,tevi var nāra aiznest sev līdzi uz zemūdens pasauli.
Mūsu senči uzskatīja, ka cilvēka dvēsele pēc nāves neaiziet uzreiz uz aizsauli: uz elli vai paradīzi. Tieši pēc 40 dienām dvēsele izceļo no sava ķermeņa un mēro tālo ceļu uz gaismu. Tieši tādēļ 40 dienas tiek pavadīts klusībā bez līksmības un pieminot aizgājušo cilvēku.
Pēc šīm noteiktajām dienām dvēsele aiziet no šīs pasaules uz pavisam citu realitāti. Kāpēc gan pēc cilvēka aiziešanas ir vajadzīgs aizklāt visus spoguļus?
Lasi vēl: Sieviete dalījās sāpēs vēstulē, kura bija domāta viņas draugam – izvarotājam
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā